Ziemas vidū sasildīt dvēseli: Moto māksla un brāļu atkalredzēšanās Mālpilī
Ir janvāra vidus. Rīga ir pelēka, termometra stabiņš spītīgi turas zem nulles, un godīgi sakot, sestdienas rītā motivācija līst ārā no migas ir minimāla. Taču manā kalendārā bija ieraksts, kuru nedrīkstēja laist garām – īpašs notikums ārpus pilsētas mūriem.
Tā nu es sēdos mašīnā (nevis uz sava dzelzs kumeļa, diemžēl), lai mērotu ceļu uz Mālpili. Mērķis? Viļņa Krilovska motociklu dizaina izstādes atklāšana Mālpils Kultūras centrā.
Ceļojums uz moto pasaules “peronu”
Brauciens cauri piesnigušajai Latvijas ainavai bija kluss un mierīgs, bet manī jau kņudēja tā pazīstamā sajūta – ilgas pēc pavasara, pēc asfalta un vēja. Ierodoties Mālpilī, pie Kultūras centra mani sagaidīja stindzinošs klusums, bet tas bija mānīgs.
Patiesā dzīvība kūsāja iekšā. Un nevis pirmajā stāvā, kā varētu gaidīt, bet gan otrajā. Jāatzīst, uzdabūt motociklus otrajā stāvā – tas vien jau liecina par nopietnu attieksmi pret pasākumu!
Uzkāpjot augšā, mani burtiski apņēma siltuma vilnis. Un es nerunāju tikai par centrālo apkuri. Telpa bija piepildīta ar cilvēkiem, kuru acīs mirdzēja tā pati “dzirkstelīte”, kas manā – moto brāļi un māsas, kuri ziemas guļas laikā ir noilgojušies pēc savas kopienas un, protams, pēc pašiem spēkratiem. Gaisā virmoja patīkama saksofona mūzika Guntara Brenča izpildījumā, kas visu atmosfēru padarīja gandrīz vai ģimenisku. Bija sajūta, ka esi ieradies uz sen neredzētu radu salidojumu, kur galvenais apspriešanas objekts ir hroms un zirgspēki.
Vairāk nekā tikai krāsa – Vilnis no Mālpils
Bet vakara galvenie varoņi, protams, bija motocikli un to detaļas. Precīzāk – tas, ko ar tiem paveicis Vilnis Krilovskis, motopasaulē zināms vienkārši kā “Vilnis no Mālpils”.
Staigājot starp eksponātiem, bija skaidrs – tā nav vienkārši krāsošana. Tā ir augstākā līmeņa māksla uz metāla. “Harley-Davidson”, “Triumph”, BMW… katrs motocikls vai tā detaļa šeit stāstīja savu stāstu. Liesmas, kas izskatās gandrīz karstas, smalkas līnijas, filigrānas krāsu pārejas. Tas ir neticami, kā meistara roka spēj atjaunot vecu klasiku līdz rūpnīcas spožumam vai piešķirt pilnīgi jaunu, unikālu raksturu standarta modelim.
Pats Vilnis, kā jau īstens meistars un metālmākslinieks, bija lakonisks. Viņš ļauj runāt saviem darbiem. Un ticiet man, tie runā skaļi. Kā precīzi norādīja Arnis Blodons no “Smart Head” MCC (Viļņa motokluba) – Vilnim piemīt tā nedaudz skaudību izraisošā spēja piešķirt krāsām dzīvu starojumu. To fotogrāfijās ir grūti nodot, tas ir jāredz dzīvē.
Šī sestdienas pēcpusdiena bija kā malks svaiga gaisa (un augstoktāna degvielas) ziemas vidū. Bija fantastiski redzēt tik daudz pazīstamu seju, sasveicināties un kopīgi nopūsties, skatoties uz šiem mākslas darbiem uz riteņiem: “Eh, drīz…”
Ja tev patīk tehnika, dizains vai vienkārši kvalitatīvs amatnieka darbs, noteikti iesaku aizbraukt līdz Mālpilij. Izstāde tur būs apskatāma līdz pat 30. janvārim Nākotnes ielā 5. Tas ir tā vērts, lai saīsinātu gaidīšanas laiku līdz jaunajai sezonai.
Tiekamies uz ceļa (jau drīz)!
Šis ir mans pirmais oficiālais bloga ieraksts 🙂
Būšu pateicīgs par jebkuru komentāru un konstruktīvu kritiku.