Motocikla siluets uz tumša fona un uzraksts 4. vieta.

Konspekts: Latvijas motokrosa sezona 2026 – rekords augšgalā, trūkums apakšā

Izlasīju LaMSF mājaslapā 22. oktobrī publicētu rakstu par Latvijas motokrosa sezonu. Tas balstīts uz Motokrosa komisijas vadītāja Raivja Zīrupa interviju portālam Sportacentrs.com. Zemāk — īss konspekts; pilnais raksts ir apakšā.

Kas ir Nāciju kauss

  • Notiek kopš 1947. gada. Pirmo reizi to rīkoja Nīderlandē pie Hāgas, un uzaicināja trīs valstis: Nīderlandi, Beļģiju un Lielbritāniju.
  • Tās ir vienīgās sacensības, kur braucēji komandu cīņā pārstāv savu valsti; Latvijā tās dēvē par motosporta olimpiskajām spēlēm.
  • Komandu veido trīs braucēji (klases MXGP, MX2 un Open). Vietu nosaka pēc braucienos iegūto vietu summas, neskaitot sliktāko rezultātu.
  • Latvija kā neatkarīga valsts pirmo reizi piedalījās 1992. gadā un ieguva 11. vietu.
  • Šo rezultātu izdevās pārspēt tikai 2019. gadā: 8. vieta Nīderlandē (Pauls Jonass, Toms Macuks, Dāvis Ivanovs).
  • Citi rezultāti, ko atradu: 2022. gadā — 11. vieta (ASV), 2023. gadā — 12. vieta (Francija, Ernē), 2025. gadā — 9. vieta (ASV).
  • Šogad kauss atkal notika Ernē (Francija), kur 2023. gadā Latvija bija 12.; 2026. gadā — 4. vieta.

Augšgalā: labākais rezultāts vēsturē

  • Ceturtā vieta Nāciju kausā motokrosā ir augstākais Latvijas rezultāts vēsturē.
  • Zīrups atgādina: Austrālijai nebūs abu līderu, bet Francijai, kas startēja labākajā sastāvā, trasē nepaveicās.
  • Viņš šaubās, vai ar ceturto vietu var teikt, ka Latvija ir pasaules pirmā piecnieka valsts, un uzskata, ka tā teikt nevar.
  • Pauls Jonass — 9. vieta MXGP kopvērtējumā.
  • Jānis Mārtiņš Reišulis — 6. vieta MX2; Kārlis Alberts Reišulis finišēja tieši aiz brāļa.
  • Daniela un Bruno Lielbārži (blakusvāģi) — 11. vieta; iepriekšējos trijos gados bija pirmajā piecniekā, šosezon traucēja traumas un tehniskās problēmas.
  • Reišuļi un Jonass brauca rūpnīcas komandās; federācija izsniedz tikai licences.

Apakšā: jauno braucēju kļūst mazāk

  • Kopējais licenču skaits būtiski nemainās, bet jauno sportistu kļūst mazāk — īpaši mazās klases.
  • “Rūķu” klasē tagad līdz 10 braucējiem; kad brauca Zīrupa dēls, bija 25–30.
  • Reišuļu un Lielbāržu brāļu bērnībā klasēs bija ap 40 braucēju, tagad — apmēram 10.
  • Latvijas kausā pērn vidēji piedalījās 250 dalībnieku, šogad — 200; tā ir tendence, nevis vienas kārtas neierašanās.
  • Cēloņi, ko min Zīrups: zemā dzimstība un motokrosa izmaksas.
  • Dalības maksa: organizatori būtu gatavi to celt, federācija iebilst un meklē kompromisu.
  • Iespējas jauno piesaistei: gandrīz katram bērnam līdz trasei ne vairāk kā pusotra stunda; interešu pulciņš Saldus novadā un dažviet citur; darbs kopā ar klubiem.
  • Šosezon Latvijas čempionātā klases apvienotas pēc Igaunijas parauga; Zīrups to vērtē kā veiksmīgu, bet intereses uzplaukumu tuvākajā laikā negaida.

Papildus no LSM ziņām

  • Nāciju kauss Ernē (Francija): Latvija ceturtā, uzvarēja Beļģija; kvalifikācijā — piektā. Komandu veidoja Pauls Jonass un brāļi Reišuļi.
  • 19. oktobrī: Kārlis Alberts un Jānis Mārtiņš Reišuļi nākamajai pasaules čempionāta sezonai palikuši bez komandas un meklē jaunus motociklus; interese par viņiem esot liela.

Ko ņemu vērā

  • Jauno braucēju skaits ir Zīrupa novērtējums intervijā, nevis licenču statistika.
  • Raksts nemin braucēju vecumus un precīzus licenču skaitļus.
  • Rekords ir reāls, bet vienas sacensības dēļ pat Zīrups nerunā par Latviju kā pasaules piecnieka valsti.

Raksts pilnībā un avoti

Līdzīgas ziņas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *