Hard enduro Liepājā: kur ir robeža starp sporta risku un organizatoru kļūdu
Sestdien, 24. oktobrī, Liepājā, bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā, notika “Amber Piston Hard Enduro”. Pēc sacensībām septiņi sportisti ar ķīmiskiem apdegumiem vērsās slimnīcā.
Vai šī tiešām ir traģēdija? Man šķiet, ka drīzāk nē, bet arī ne tā, ka nekas nenotika. Šeit ir jāskatās uz smalku robežu: kas ir sporta risks un kas ir organizatoru kļūda.
Kas notika
Sacensības rīkoja biedrība “Latvian Speed Factory”; tas bija Latvijas Motosporta federācijas A kategorijas pasākums. Trase bija seši kilometri gara industriālā vidē, ar 40 šķēršļiem un trīs stundu distanci. Piedalījās 63 sportisti.
Pēc sacensībām septiņi sportisti ar dažāda smaguma ķīmiskiem apdegumiem vērsās Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Inguss Supe slimnīcā pavadīja vairāk nekā divas dienas ar otrās pakāpes apdegumiem. Miks Rasmanis norādīja, ka trasē bija kaļķis, kas reaģēja ar ūdeni un sviedriem.
Organizatori atvainojās sportistiem un paziņoja, ka notiek oficiāla izmeklēšana kopā ar atbildīgajām iestādēm. Sportisti kritizēja trases drošības nodrošinājumu un informēšanu. Oficiāli noskaidrots cēlonis vēl nav publicēts.
Ko es atceros no savas pieredzes
Man nākamgad būs 50 gadu. Motosporta karjeras man nebija. Tas bija mans mēģinājums iesaistīties motosportā. 80. gadu beigās iestājos motoklubā, kādu laiku trenējos un esmu nobraucis tikai pāris sacensību. Toreiz uz daudzām lietām vispār neskatījāmies, un drošība trasē nebija tas, par ko daudz domājām.
Manuprāt, daudzi hard enduro organizatori ir aptuveni manā vecumā un gājuši cauri tai pašai pieredzei, kad paši bija jauni sportisti. Tā ir veca klišeja: “mēs jau tā braucām”. Man šķiet, ka tieši tāpēc dažas lietas var paiet garām uzmanībai. Tas ir mans minējums; cēloni noskaidros izmeklēšana.
Hard enduro ir ekstrēms sporta veids. Kas tajā startē, zina, ka kritieni, lūzumi un pārgurums ir daļa no spēles.
Kur ir robeža
Es nevēlos, lai viss tiktu pasniegts kā liela traģēdija. Vienā neveiksmīgā manevrā var salauzt kaulus, un par šādām traumām trauksmi neceļ. Sportists zina, uz ko iet.
Ķīmiskie apdegumi ir citāda lieta. Kritiens, akmens, dubļi vai ūdens ir risks, ko sportists izvēlas. Kaļķis, kas reaģē ar ūdeni un sviedriem, nav izvēle, ja par to nav brīdināts. Sportisti kritizē arī informēšanu, un tas jau nav “ekstrēms sports”.
Tāpēc es to saucu par kļūdu, nevis par traģēdiju. Robeža ir starp risku, ko sportists apzināti uzņemas, un apdraudējumu, ko varēja novērst.
Kas varētu notikt tālāk
Es neuzstāju, ka esmu šīs situācijas eksperts, un nevaru zināt, kā viss beigsies. Taču mēs visi, kas esam kaut kā saistīti ar šo tēmu, droši vien gaidām komentārus, lēmumus un, iespējams, arī sodus.
Cerams, ka izmeklēšana parādīs, kas bija trasē un vai sportisti bija pietiekami informēti. Un ka no šīs reizes secinājumus izdarīs visi: organizatori, sportisti un federācija, nevis tikai meklēs vainīgos.
Trase pēc video un apraksta šķiet bijusi ļoti interesanta: bijusī rūpnīcas teritorija, seši kilometri, 40 šķēršļi, trīs stundas. Cerams, ka nākotnē būs iespējams paredzēt visus riskus un šādas situācijas vairs neatkārtosies.
Avoti un piezīmes
- Sportacentrs: “Hard Enduro” Liepājā – 40 šķēršļi un trīs stundas ekstrēmas cīņas (28.10.2026)
- Sportacentrs: Organizatori sniedz paziņojumu par sportistu gūtajiem apdegumiem (28.10.2026)
- Sportacentrs: Liepājā norisināsies vērienīga sacensība “Amber Piston Hard Enduro” (21.10.2026)
- Slimnīcas apstiprinājums aģentūrai LETA: LSM Kurzemes ziņas
- Šis ir autora (Normunda Broka) viedokļa raksts, nevis ziņu atstāsts.
- Kaļķa minēšana ir sportista Mika Rasmaņa norāde; oficiāls cēlonis nav publicēts.
- Informācija par traumu smagumu ir nepilnīga; raksts jāatjauno, ja parādās izmeklēšanas rezultāti.
